Indija. Dizains un dekori

Pasaulē ir tādas valstis, kurām piemīt vārdos neaprakstāma burvība. Atrodoties tādās valstīs, stresa nomocītie pilsētnieki atgūst dvēseles mieru, nelabojamie darbaholiķi izmet savus telefonus, bet piezemētie atpūtnieki piedzīvo apgaismību un “otro piedzimšanu”. Viena no tādām vietām ir Indija, “zemes naba” un magnēts visiem, kuri turpina ticēt brīnumiem.

Uz Indiju nedrīkst doties uz nedēļu, jo šķiršanās sāpes no šīs valsts nomāks ciemošanās prieku. Aizbraukt uz Indiju tikai vienu reizi nav iespējams, tiklīdz jums radīsies iespēja, jūs vēlēsieties savu ceļojumu atkārtot. Bet esot tur, jums noteikti gribēsies iegādāties un aizvest sev līdzi kaut mazu gabaliņu Indijas laimes. Vieniem, tāda laimes sajūta var asociēties ar jauku krekliņu un kura ir uzzīmēta koša mandala, bet citiem, tā var būt mēbeļu garnitūra, kura kādreiz ir rotājusi kāda maharadžas pili.

Mode, izmantot Indijas motīvus dizainā un interjerā, nekad nav beigusies. Tā ir pārņēmusi visu pasauli ar apskaužamu patstāvību. Pirmie Indijā “nokļuva” angļi, kuri centās koloniju laikmetā ieviest šeit savus likumus, tieši viņi, arī bija pirmie, kuri “Izkusa” šīs valsts kultūrā. Briti, paši pat nenojauš, cik ļoti dziļi Indija ir ienākusi viņu sadzīvē un ieradumos. Visam, kas ieskauj viņu mājas, ir Indijas “piegarša”, viss, ko viņi uzskata, par patiesi anglisku, patiesībā ir no Indijas nācis. Piemēram, tradicionālā tējas dzeršana plkst. piecos. Bet viņu, kā arī visas Eiropas interjers nav iedomājams bez zilonīšu figūriņām, pītajiem krēsliem, un koka grieztajiem aizslietņiem.

20. gadsimtā, Rietumi ir “saslimuši ar Indijas slimību” vairākkārt. Tas izpaudās gan dizainā, gan dekoros, gan mājokļu interjeros. Viss sākās ar hipiju laikmetu (vīraki, krāsainas krelles, sitāra), tālāk sekoja vētrainie 80. gadi (Radžs Kapurs un viss indiešu kino), beidzās viss 90. gados ar krišnaītiem un ajūrvēdu. Mēs vēl nepaspējām atbrīvot savus plauktus no zilonīšiem, kad Eiropā jau sāka ievest īstas indiešu mēbeles, mode beidzās ar tumšo koku, tad sekoja Bolivuda ar tās kliedzošajām krāsām, bet pēc Bolivudas sekoja joga un veselīgs dzīves veids. Varam skatīties no kuras puses gribam, bet Indijas tēmas vienmēr ir aktuālas.

“Indiešu mantiņas ienes mūsu mājās neieciešamo romantiku, daļu asuma un garšvielu piegaršu, tālo zemju smaržu un sapni par laimi.”

Veidot interjeru tikai ar Indijas motīviem, nav obligāti, pat nav vēlami, tāpēc, ka jūs viegli varat “pārslogot” telpas un pārāk tās “izgreznot”. Labāk ir izvēlēties dažus priekšmetus, kuri patīk jums vislabāk un saskaņot tos ar mūsdienīgajiem dizaineru darbiem. Starp citu, jums sanāks visīstākais indiešu stils, tāpēc, ka Indija ir vienīgā valsts, kura zemnieces, tērptas sari, vistu cenas uzzina internetā, mūsdienīgie datori stāv uz galdiem ar ļodzīgām kājām, bet lauki skolas skolnieka IQ pārsniedz rietumu studenta spējas.

Saprotams, ka pilsētas dzīvoklī ir grūti atkārtot visas, indiešu arhitektūras īpatnības – arkas, nišas, kolonnas. Ja tas tik ļoti nepieciešams, tās var izveidot no ģipškartona vai uzzīmēt tieši uz sienas, bet priekš kam? Ne jau arkās slēpjas būtība. Savu uzmanību labāk pievērsiet indiešu mēbelēm – funkcionālām un dīvainām vienlaicīgi. Vietējie indiešu “dizaineri”, tas ir vietējie amatieri lieliski zina, kā izgatavot tādas mēbeles un piešķirt tām senlaicīgu izskatu. Un tas viss tiks tirgots kā antikvariāts un cenas tam būs atbilstošas.

“Tāpēc, galvenais, indiešu mēbeļu cienītāju likums ir, jo vienkāršāka ir mēbeles izcelšanās, jo labāk. Pierādījumus tam, ka šis galds ir stāvējis maharadžas pilī, jūs vienalga neatradīsiet, bet vietējo amatieru darbi, kuri ir izgatavoti ar mīlestību, nav nemaz sliktāki.”

Daudzveidīgais mēbeļu dizains, jūs pārsteigs. Te jums var sagribēties iegādāties lādes, skapjus, aizslietņus, neparastus galdus un mazus galdiņus. Mazo galdiņu daudzveidība ir milzīga un ļoti pieprasīta. Īpašu uzmanību vajag pievērst arī indiešu audumiem, tie varētu kalpot par labu alternatīvu tiem, kuri vēl pārliecināti par to, vai vēlas iegādāties indiešu mēbeles. Par to, cik skaisti un kvalitatīvi ir audumi, liecina tas fakts, ka daudzi dizaineri un slaveni dekoratori, brauc uz Indostānas pussalu, jebkurā izdevīgā brīdī. Nav krāsaināka un daudzveidīgāka tekstila par indiešu tekstilu. Īpaša uzmanība jāpievērš arī indiešu paklājiem un greznajām kašmira šallēm, jo tas viss, ir visīstākais mākslas darbs.

Karims Rašids un sadzīves tehnika “Gorenje”

“Gorenje” ir uzņēmums ar ambiciozu redzējumu un neparastu pieeju. Sadzīves tehnikas, kura ir paredzēta mājām, segmentā, tā visu laiku cenšas būt pirmā. Tā cenšas pirmā savas ierīces izrotāt ar Swarovski kristāliem, tā cenšas pirmā uzaicināt visā pasaulē slavenus dizainerus un piedāvāt pircējiem izmeklētas ierīču kolekcijas.

“Pēdējā pirmizrāde – sadarbības rezultāts ar Karimu Rašidu. Rezultāts ir tikpat spožs , kā autora zvaigzne”.

Slavenais dizaineris Karims Rašids dzīvo Ņujorkā. Par viņu, mēs droši varam teikt, ka savā paaudzē viņš ir viens no auglīgākajiem meistariem. Viņu var droši nosaukt par “dzīvo leģendu”, jo viņa skaitā ir vairāk nekā 3000 ideju, kuras tika iemiesotas masveida produkcijas ražošanā, 300 no tām, tika piešķirtas prēmijas un apbalvojumi. Viņš ir strādājis vairāk nekā 35 pasaules valstīs. Viņa talantam nav žanra robežu. Viņš ir radījis gan mēbeles, gan arhitektūras ansambļus, gaismekļus, galda piederumus un tagad ir ķeries klāt sadzīves tehnikai.

No apaviem līdz gigantiskam krēslam – skulpturāls un azartisks, noapaļots un spožs, moderns un svaigs, tāds ir Karima Rašida stils, kurš pilnībā ir pielāgojies mūsdienām un nākotnei. Dizaineris sadarbojas ar pazīstamiem prestižiem zīmoliem – Issey Miyake, Alessi, Prada, Sony, Umbra un Bozart, viņš ar apbalvots ar starptautiskām balvām. Viena no tām viņam ir piešķirta par viesnīcas Semirasis, kura atrodas Atēnās, rekonstrukciju.

“Dizains ir svarīgs apkārtējai pasaulei, mūsu ikdienas dzīvei, visam, kas ir mums apkārt. Visam ir jābūt ietērptam skaistā formā, sākot ar lidmašīnas salonu, šampūna pudelīti un naudas banknotēm. Mums jāpadara skaistāku ikvienu mūsu planētas stūrīti”.

Karims Rašids ir vairākkārtējs prēmiju Chicago Athenaeum Good Design, , IDSA Industrial Design Excellenct Award, Red Dot Design Award, I. D.Magazine Annual Design Review uzvarētājs. Viņš bieži lasa lekcijas un piedalās konferencēs, kurās propagandē dizaina lielo nozīmi mūsu ikdienas dzīvē.

Sadarbība ar Gorenje deva Karimam Rašidam brīnišķīgu iespēju realizēt savu sen loloto sapni – veidot dizainu vienkāršiem sadzīves priekšmetiem, bet it īpaši sadzīves tehnikai, sintezēt savas idejas kopā ar augsti attīstītām tehnoloģijām, radīt pirmklasīgu ierīču kolekciju, kura būs spējīga aizskart patērētāja jūtas.

“Es jau sen gribēju strādāt ar tehniku. Varu teikt, ka man ir liela pieredze pārdomāt ikdienišķo. Mēs visi, bieži vien samierināmies ar ierastajiem arhetipiem. Bet tā darīt nedrīkst, vajag cīnīties, tāpēc ir vajadzīgs dizains”.

Gorenje arī ir ļoti priecīgi par sadarbību ar Karimu Rašidu, tāpēc, ka nav iespējams neizjust viņa apburošo harizmu un neiespaidoties no viņa drosmīgajiem lēmumiem. Piemēram, lai izveidotu elegantu krāsu apskatu, dizainers izmantoja gaismas diožu tehnoloģijas, kurām, pēc vispārpieņemtās atzinības pieder apgaismes tehnoloģiju nākotne.

Dizainerim piemīt neapstrīdams talants, ilglaicīgu materiālu pielietošana, augstvērtīga apstrāde, visi šie faktori ir palīdzējuši noformēt inovatīvu Gorenje Karim Rashid kolekciju. Tai ir interaktīvas un tīras līnijas un tā ir funkcionāla. Par savienojošiem elementiem šajā kolekcijā kļuva vertikālo gaismas diožu apgaismojums un raksturīgs, grafisks ornaments.
Grafikas elementi atkārtojas uz paneļiem, bet tvaika nosūcēja skapim gaismu var mainīt ar vienu pieskārienu un līdz ar to, piešķirt telpai vajadzīgo noskaņojumu, kurš ir atbilstošs situācijai un garastāvoklim. Citiem vārdiem sakot, jums nav jāpielāgojas situācijai, labāk, lai situācija pielāgojas jums.

“Unikāls dizains – tā nav vienīgā katras ierīces priekšrocība”.

Piemēram, ļoti raksturīga ir arī forma, maksimāli ērtā ierīču lietošana. Cepeškrāsni HomeMade darbina izmantojot skārienjūtīgo displeju un jauno programmas moduli Direc Touch. Displejs ir jauns, patentēts programmas modulis – revolucionārs jaunums ar skārienjūtīgo vadīšanu. Ar tā palīdzību ir ļoti vienkārši sekot visām vajadzīgajām funkcijām.

Kolekcijā vēl ir daudz modernu un nepieciešamu ierīču, kuras pateicoties Karimam Rašidam ir pārvērtušās par īstiem mākslas darbiem, neskatoties uz to ka dizains tām ir izveidots samērā vienkāršs. Karimam ir svarīgi saprast mūsdienu pircēju, pilnveidot un radīt priekš viņa jaunus produktus.

Skandināvu dizaina izcilākie darbi

Somi, zviedri un dāņi ir uzdāvinājuši cilvēcei daudz skaistu priekšmetu, kurus pazīst un mīl visa pasaule. Šajā rakstā jūs varēsiet iepazīties ar skandināvu dizaina kulta lietām.

Taburete – saule (STOOL 60)

Šī taburete, visā pasaulē tiek kopēta visvairāk. Par šo skaisto un vienkāršo formu mēs varam pateikties somu dizainerim Alvaram Aalto, kurš to uzzīmēja jau 1933. gadā. Iesākumā, taburetei – saule bija trīs kājas – saules stari, bet 1944. gadā dizainers izdomāja tabureti ar četrām kājām. Kopš tiem laikiem, uzņēmums Artek, gandrīz vai katru gadu radoši papildina slaveno modeli.

Mūsdienās taburete tiek tirgota gan pieaugušo, gan bērnu variantā, krāso tai parasti tikai sēdekli vai apvelk ar jebkuru, piemērotu tekstilu vai ādu vai pat linoleju. Ja pasūtītājs vēlas, tad taburetes kājas var nokrāsot dažādās krāsās. Pirms dažiem gadiem tika atvērta rūpnīca, kura atjauno izpārdošanās nopirktos STOOL 60, kuri kādreiz piederēja Aalto laikmetam un pārdot tos mūsdienu dizaina kolekcionāriem.

Krēsls – skudra (ANT CHAIR)

Ja uzmanīgāk ieskatāmies, tad šī krēsla forma atgādina skudras ķermeņa formu. Vēl par šo krēslu varam teikt, ka tas mēbeļu vēsturē ir pirmais krēsls, kurš tika izgatavots no izliekta finiera. 1952. gadā krēsls tika ražots ar trīs plastikāta kājiņām, bet kopš 1980. gada to ražo ar četrām, no hromēta metāla izgatavotām kājiņām. Oficiālās tiesības, ražot šo, Arne Jakobsena, krēslu pieder dāņu fabrikai Respublic of Fritz Hansen.

Lustra – artišoks (PH ARTICHOKE)

Savā ziņā, tas ir vēl vēl viens kulta prieksmets – gaismas kermenis PH ARTICHOKE, kuru radīja Pols Henigsens un kurš savu nosaukumu saņēma, pateicoties savai līdzībai ar dārzeni. Tas ir pirmais no gaismas ķermeņiem, kurš apzināti tika konstruēts kā lustra, kurai ir jābūt skaistai ne tikai ieslēgtai, bet arī izslēgtai. Lustras dizainers, ziedlapiņu izkārtojumu ir ieplānojis tā, ka lampas patronu nav iespējams pamanīt, bet gaismas plūsmas spilgtums nesamazinās. Vispirms gaismekli ražoja no nerūsējoša un nopulēta vara, bet mazliet vēlāk tika piedāvāts arī ar baltu krāsu nokrāsots variants. Bet pavisam nesen, sakarā ar 50 gadu jubileju, tika saražota limitēta artišoku sērija, kura bija klāta ar zeltu.

Magones

Šo visiem, labi zināmo ziedu ornamentu, daudzi kļūdaini uzskata par somu kompānijas Marimekko logotipu. Tas tā nav, turklāt, uzņēmuma rašanās brīdī 1951. gadā, tas principiāli neizmantoja ziedu rakstus, neskatoties uz to, ka šuva modernas sieviešu kleitas.

Bet magoņu priekšā, kuras 1964. gadā uzzīmēja uzņēmuma galvenais dizaineris Maija Isola, tas nespēja noturēties. Vispirms tās tika uzdrukātas uz auduma, no kura tika šūtas kleitas, bet mazliet vēlāk, neprātīgi populārais zīmējums pārceļoja uz kedām, lietussargiem, gumijas zābakiem, mēbelēm, traukiem, autobusiem, lidmašīnām un kļuva vēl populārāks.

Vāze SAVOY

Vieni uzskata, ka radot šo vāzi Alvaars Aalto iedvesmojās no somu ezera formas, citi atkal uzstāj, ka dizaineris banālā veidā ir interpretējis stiklā pats savu uzvārdu (tulkojumā tas nozīmē vilnis).

Lai vai kā, bet vāze dienas gaismu ieraudzīja 1937. gadā. Tajos laikos arhitekti iekārtoja uzbūvētā ēkas – projektēja priekš tām mēbeles un aksesuārus. Šo vāzi arhitekts radīja viesnīcas Savoy noformēšanai. Tās vārds, vāzei, ie saglabājies līdz pat mūsdienām. Lai varētu saražot tādas dīvainas formas stikla vāzi, ir nepieciešams vienlaicīgi strādāt septiņiem stikla pūtējiem. Pret vāzi jāizturas ļoti saudzīgi, to nedrīkst mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā.

Krēsls POENG (IKEA)

Skaties no kuras puses gribi, bet bez tā nevar iztikt. Zviedru kompānija IKEA ir visvērienīgākā parādība skandināvu dizainā. Zīmola filozofijas pamatā ir kvalitatīvu mēbeļu pieejamība plašam cilvēku lokam. Tāpēc, nav nekāds brīnums, ka daudzas, viņu preču formas atgādina slaveno skandināvu marku kulta priekšmetus. Bet tās nav kopijas, tie ir papildinātie un masu budžetam apstākļiem piemērotie ražošanas priekšmeti.

Viens no visvairāk pārdotajiem, modeļiem, kopš 1975. gada ir krēsls POENG. Mūsdienās tas tiek tirgots gan pieaugušo, gan bērnu versijā. Tā mīkstā daļa tiek piedāvāta visdažādākajos variantos. Citiem vārdiem sakot, krēsls tiek ražots no ekoloģiski tīri materiāliem par pieņemamu cenu, bet, kas pircējam vēl vairāk ir vajadzīgs?

Neparasto ideju realizētāji – pasaules slavenākie interjera dizaineri

Fabio Novembre

Fabio Novembre ir dzimis 1966. gada, novembrī. Neskatoties uz viņa gadu skaitli, katrs viņa radītais priekšmets, izraisa publikā emociju vētru. Ar kaut ko tādu, parasti var lepoties tikai uzlecošās zvaigznes. Par Fabio Novembre varam droši teikt, ka viņš ir pirmā lieluma zvaigzne brīvā lidojumā, vētra un stihija pēc dabas, kura priekšā neviens nevar palikt vienaldzīgs.

“Es neticu tendencēm, es ticu cilvēkiem”, – saka Fabio. “Jebkurš kvalitatīvs objekts, pirmām kārtām, ir kvalitatīva personīgā piepūle.”

Fabio Novembre ir dizainers individuālists, bet tas neliedz viņam cienīt Marku Njusonu, Ronu Aradu un Tomu Diksonu. Starp citu, visi viņi dzīvo un strādā Anglijā. Bet, Fabio Novembre ir itālietis no matu galiem līdz papēžiem, tāpēc viņš ir pilnīgi pretējs Diksona un Aradas pieejai, viņa radošās metodes balstās uz jūtām un emocijām, viņš savus darbus ietērpj kaislīgos žestos un ģeniālās formās.

“Jo ilgāk es dzīvoju, jo kļūstu lielāks tehnoloģiju piekritējs un jo vairāk es pakļaujos tehnoloģiju varai, jo stiprāk mani priekšmeti saistās ar jūtām un instinktiem.”

Laikam, būs grūti sameklēt, kaut vēl vienu dizaineru, kuru tik ļoti iedvesmotu cilvēka ķermenis. Sākot no savas personīgās sievas apaļumiem un beidzot ar abstraktām sieviešu un vīriešu pēcpusēm, kuru reālās formas viņš lieliski ir iemūžinājis krēslos HIM&HER. Pārējo krēslu formas ir atpazīstamas un līdzīgas Vernera Pantona formām, tikai Novembre tās ir izpildījis savā “Novembra” stilā. Dīvāna Driade atzveltnes vietā – atslābušas un kārdinošas sievietes siluets, gandrīz visos viņa darbos, katrā krēslā neviļus ir pamanāmi cilvēku ķermeņa daļas – lūpas, pleci, deguns, vaigu kauli.

Parastas, cirstas formas – tas nav par viņu. Novembre viss plūst, mainās, pulsē: apavu veikala interjers ir ietērpts bezgalīgā plauktu lentā, gultas galvgalis, plūstoši pāriet gultas karkasā, krānu saucējam forma ir tāda, ka liekas, ka tā parādās no izlietnes kopā ar ūdeni, u. t. t.

Galds – astoņkājis no Cappellini, 2011. gadā, atnesa Fabio Novembre pasaules slavu. Nākamais tikpat pamanīts un slavens kļuva moduļa tipa dīvāns AND, kuru var pārvērst par bezgalīgu atsperi ar milzīgi daudz sēdošām vietām.

“Man patīk projektēt telpu, kurā var sapulcēties daudz cilvēku, – neskaitāmas tikšanās vietas, jo dizainera – individuālista darbs ir saskarsme ar citiem”.

Tieši tāpēc, laikam Fabio Novembre cenšas palikt uzmanības centrā. Viena no viņa instalācijām, kura ieņēma svarīgu vietu Milānas izstāžu centrā Triennale, saucās ‘Novembre zieds” – apmeklētājus sagaidīja milzīgs autora attēls rozes pumpuru sirds vietā.

Ingo Maurers

Vācu dizainers, Ingo Maurers, ir dzimis 1932. gadā, zvejnieka ģimenē. Viņš nekur nav mācījies ne dizainu, ne arhitektūru, bet neskatoties uz to, tika atzīts par vienu no slavenākajiem dizaineriem visā pasaulē. “Gaismai piemīt milzu potenciāls un tai ir simtiem iespēju no telpas pārvērsties vēl nebijušā un neredzētā.”

Mauers, savu nodarbošanos, kurai nu jau ir veltījis vairāk par 50 gadiem, sauc par māku radīt gaismu. Cilvēks, kurš visu ir apguvis pašmācības ceļā, radīja modi uz gaismas ķermeņiem, pats par to nemaz nerūpējoties. Jau 1966. gadā viņš laida klajā savu slaveno gaismas ķermeni BULB, kura atgādināja Edisona lampiņu un kuru improvizēt kļuva ļoti moderni.

BIBIBIBI ir galda lampa, kura līdzinās mazam strausiņam, lampa – makšķere, viņš ir izveidojis daudz interesantu darbu, kuri ir kļuvuši ne tikai pieprasīti, bet, daļēji arī ir kļuvuši par dizaina kulta precēm. Katra gabaldarba izgatavošanai, Maurers velta aptuveni 4 – 10 nedēļas.

Dizainera mākslinieciskā nostāja ir nevis radīt gaismas objektus, bet apgaismojumu, radīt telpu ar gaismas palīdzību. Viņa darbos, pirmajā plānā izvirzās neparasti mākslinieciski risinājumi un izmantotie materiāli, kā arī tehnoloģiski sarežģītais izpildījums.

Ingo Maurera dizaina darbnīca izgatavo gaismas ķermeņus un sistēmas dzīvojamajām mājām un ofisiem, kuras bieži vien kļūst par galvenajiem telpas noformēšanas elementiem. Ingo Maurers jau neskaitāmus gadus strādā kopā ar vienu un to pasu kolektīvu, jo pēc viņa domās, radošai sadarbībai ir nepieciešams patstāvīgs dialogs.

Pasaules slavenākie interjera dizaineri

Verners Pantons

Verners Pantons (Verner Panton 1926 – 1998) ir dāņu dizainers un arhitekts. Viņu sauc par revolucionāru mēbeļu dizaina jomā. Verners Pantons ir mācījies Odenses tehniskajā koledžā, Kā arī Dānijas Karaliskajā Mākslas akadēmijā Kopenhāgenā. Ar mēbeļu dizainu nodarbojas jau kopš 1950. gada, kad tika pieņemts Arne Jakobsena studijā.

Verners Pantons uzskata, ka sēdēšanai uz krēsla ir jābūt tikpat aizraujošai kā spēles spēlēšanai. Verners, ātri vien kļuva par vienu no sliktākajiem skolēniem, tāpēc, ka bija pārņemts tikai ar saviem projektiem. Neskatoties uz to, Arne Jakobsens vienmēr ir augstu vērtējis Pantona talantu.

Jau pašā savas karjeras sākumā Verners Pantons sāka veikt eksperimentus ar jauniem materiāliem un tehnoloģiskiem procesiem. Skandināvu dizainā viņš kļuva par vienu no pirmajiem, kurš sāka izmantot trīs plaknēs izliektu finieri. Viņš ļoti daudz eksperimentēja ar plastisko materiālu (plastiku, pleksiglasu, Fiberglasu, stiklu, putu stiklu, polipropilēnu un sintētiskajām šķiedrām), centās panākt slēgto kompozīciju ar noapaļotiem stūriem, nepārtrauktību.

Pirmās patstāvīgās Vernera Pantona kolekcijas, rūpnieciskai ražošanai tika nodotas 1955. gadā. Tās sastāvēja no BACHELOR CHAIR un TIVOLI CHAIR krēsliem. Viens no labākajiem projektiem, kuru Pantonam izdevās realizēt mēbeļu dizainā ir krēsls CONE CHAIR – apgrieztais konuss. Modelis, tajā laikā visus pamatīgi nošokēja un kad tas tika novietots vienā no veikalu skatlogiem Ņujorkā, iedzīvotāju vidū parādījās visīstākais satraukums. Tas aizgāja tik tālu, ka policija bija spiesta ieviest kārtību, lai varētu atjaunot ceļu satiksmes kustību pretī nemierīgajam pūlim.

Par vēl vienu slavenu dizainera eksperimentu var uzskatīt krēsla radīšanu no piepildīt to ar gaisu. Pirms Pantona ar to bija nodarbojušies tikai daži dizaineri. Kad Pantons, 1960. gadā mēbeļu izstādē, demonstrēja savu, ar gaisu piepūšamo plastikas krēslu, viņam to pasūtīja vairāku tūkstošu eksemplāros, bet neviens no pasūtītajiem krēsliem netika piegādāts pasūtījumu veicējiem, tāpēc ka gaiss krēslos saglabājās tikai īsu brīdi. Tehnoloģiju attīstīšanās, tajā laikā, nebija spējīgas novērst radušos problēmu.

Vispopulārākais 20. gadsimta krēsls ir PANTON CHAIR. Krēsls ir izgatavots no viengabalainas plastikas un to izdarīt pirms tam nebija izdevies nevienam no dizaineriem. Verners septiņus gadus meklēja uzņēmumu, kurš būtu ar mieru ražot šo modeli. Viņš ne tikai meklēja, bet arī centās visu šo laiku, modeli pilnveidot. Krēslu sāka ražot tikai 1967. gadā uz šo svarīgo uzdevumu uzņēmās Herman Miller&Fenibaum. Kopš 1999. gadā to masveidā ražo un mūsdienām tirgo uzņēmums Vitra. Neticami pārdrošais risinājums, “bez kājām un rokām” ir ieņēmis stabilu vietu cilvēku dzīvē. Verneram Pantonam izdevās pierādīt neticamo – krēslam nav obligāti jābūt kājām, atzveltnei un roku atbalstiem. Viņš ne tikai pierādīja, bet lika to visai pasaulei arī pieņemt.

Turklāt, Verners uzskatīja, ka krāsai ir lielāka nozīme nekā formai. Tieši tāpēc, izcilajam dāņu dizaineram izdevās nospēlēt lielu lomu krāsu izvēlē 60. – 70. gados. Pantons tika uzskatīts par krāsu risinājumu meistaru, it īpaši tur, kur valdīja tīras, lokālas krāsas, kuras bija pretstats interjera apdarei izmantotajiem dabīgajiem materiāliem.

No 1955. gada līdz 1998. gadam Verners Pantons radīja vairāk nekā 25 gaismas ķermeņus. Viens, no visneparastākajiem ir SHELL LAMP. Tā sastāvēja no neticami liela skaita mazu riņķu, kuri tika izgriezti no konkrēta jūras gliemežu veida un savā starpā bija savienoti ar maziem vara gredzeniem.

70. gadu vidū Verners Pantons koncentrējās uz individuālo interjeru, kurš tika paredzēts noteiktam cilvēku lokam, dizainu. Viņš bija viens no pirmajiem dizaineriem, kurš uzskatīja katru priekšmetu par dzīvās vides elementu saistītu ar visiem pārējiem komponentiem. Viņu interesēja visas mājas atmosfēra, nevis viena, konkrēta lieta.

90. gados Verners Pantons sāka atkal nodarboties ar dizainu priekš masveida tirgus. Viņš ļoti viegli atjaunoja savas pozīcijas un iemantoja vislielāko popularitāti Eiropas jauniešu vidū. Pantons bija mēbeļu dizainers, viņš projektēja apgaismošanas sistēmas, radīja mākslinieciskus audumus, nodarbojās ai interjera un izstāžu dizainu, cēla rūpnīcas.

Mūsdienās par viņa popularitāti var spriest vadoties pēc fakta, ka izstādi Verner Panton – The collected works, kuru atklāja par piemiņu dāņu dizaineram, divus gadus pēc viņa nāves, apmeklēja vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku, bet Pantona ražoto produkciju var nopirkt jebkurā pasaules galvaspilsētā.

Patrīcija Urkiola

Patrīcijas Urkiolas vārds ir zināms daudziem, jo viņa pieder pie pasaulē slavenākajiem interjera dizaineriem. Patrīcija ir kā viesuļvētra, viņai piemīt neizsakāms spēks un ātrums. Šīs īpašības, arī palīdzēja viņai sasniegt pasaules dizaina virsotnes. Parasti, šo vietu ieņem vīrieši, bet sievietes parādīšanās vienmēr izraisa izbrīnu. Patrīcijas gadījumā, viņas nopelni ir neapstrīdami.

2004. gadā, Milānas mēbeļu salonā notika pirmizrāde, kurā tika demonstrēti, vairāk nekā 44, Patrīcijas projektētie priekšmeti. Gadu vēlāk, tiem pievienojas seši krēsli, pieci galdi, četri dīvāni, divas gultas, viena lampa, viens šūpuļtīkls un viens pulkstenis. Pasaules Muzejā viņas patstāvīgās kolekcijas jau tagad tiek visu laiku papildinātas. Lampa Bague no Foscarini, kura ir izgatavota no perforētā metāla ar silikona pārklājumu un krēsls Fjord no Moroso, kuri pēc savas formas atgādina kalnu reljefu, ir izstādi nevis kur pagadās, bet slavenajā Mūsdienu Mākslas Muzejā Ņujorkā.

Ja sēžot krēslā Fjord jūs ieņemsiet parasto sēdēšanas pozu jums būs neērti, bet lai sajustos ērti, jums noteikti vajag ieņemt asimetrisku pozu, lai atbalstītos pret atzveltni, kurš ir novietots sāņus un vienīgo roku atbalstītāju. Daudzi uzskata, ka nākotnes dizains būs asimetrisks.

“Sieviete dizainam piešķir vairāk veselā saprāta. Nākotnē dizains vairs nebūs simetrisks. Ja krēsla labā puse atgādina krēsla kreiso pusi, dzīve apstājas. Mēbeles vajag nošķirt no mums un iedomāties ka tās ir milzīgās pasaules daļa”.

Patrīcijas veidotos darbus kopē. Pēc tam, kad itāļu fabrika Moroso izlaida sofu Lowland, tirgus tika pārpildīts ar dīvāniem – dubultniekiem. Vienu brīdi, pat taisījās modeli izņemt no ražošanas.

Patrīcijai Urkiolai ļoti paveicās ar skolotājiem. Tā bija slavenā dizainere Achille Castiglioni un Vico Magistretti. Patrīcijai Urkiolai ļoti paveicās arī ar vecākiem – viņā rit austriešu un basku asinis. Tās pasvītro viņa rakstura plašumu un neparedzamību. Patrīcija ar lepnumu atzīmē: “Es neesmu Vidusjūra, es esmu Atlantija” un savu stāstu smejoties papildina : “Basku sievietes ir vienkārši drausmīgas, viņām vienmēr par visu ir savs spriedums. Mūsu ģimene visas sievietes ir ļoti kategoriskas, atnāks pie jums uz mājām un divu sekunžu laikā pateiks visu, kas viņām nepatīk, bet izdarīs to tā, ka nevienu neapvainos.”

Patrīcija Urkiola sadarbojas ar visā pasaulē pazīstamiem uzņēmumiem – Moroso, Lissoni Associati, Agape, Alessi, Roberto Torretta, B&B, Somma, De Padova, Sand, De Vecchi, Marks and Spencer, Driade, Foscarini, Kartelli, San Lorenzo, MDF, Molteni, Knoll. Patrīcija māk pārliecināt ražotājus, ka vajag iziet ārpus tradicionālo un standarta lietu robežām.
Viņai bieži vien lūdz izdarīt vienu, bet viņa piedāvā izdarīt pavisam kaut ko citu. Interesantākais ir tas, ka rezultāts visus apmierina. Patrīcija bija ļoti pārsteigta, kad pārrunu laikā ar slaveno itāļu uzņēmumu B&B Italia uzzināja, ka uzņēmumu vada tikai vīrieši. To uzzinājusi, viņa piedāvāja viņiem kaut ko “kuplu”, kā viņa pati. Kad Patrīcija par to stāsta, viņa izteiksmīgi pliķē sevi pa gurniem.

“Man likās, ka visa uzņēmumu produkcija, it īpaši Antonio Čerutti darbi, ir pārāk eleganti un pat izsmalcināti. Es nolēmu, ka negribu veidot kaut ko tik smalku un tāpēc nolēmu “pievienot kilogramus”. Tā radās kolekcija Fat – Fat – vēderaini pufi un gultas ar apjomīgiem un mīkstiem karkasiem. Negaidīti izvēloties audumu mēbeļu apvilkšanai vai kādam citam segumam, viņa vienmēr izdodas uzminēt patērētāju vēlmes. Patrīcija, priekšroku dod sintētiskiem audumiem, kuri tiek ražoti izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

Patrīcijai nepatīk atkārtoties. Kad kompānija Driade lūdza viņai konstruēt krēslus, viņa atbildēja, ka negrib izmantot tehnikas, kuras kādreiz jau ir izmantojusi priekš citiem pasūtītājiem. Un pajautāja: “Ko tādu jūs mākat, ko nemāk citi? “.
Viņai atbildēja, ka viņi var ražot pītās mēbeles Indonēzijā. Tā pasaulē nāca krēsli Pavo, kuri ir ražoti no rotangas un krāsotā metāla

Patrīcijas kredo ir komforts. Viņas specializācija – “sēdošās vietas” un viss kas ar tām ir saistīts, turklāt, viņa neizgatavo lietas, kuras kā muzeja eksponātus vajag turēt aiz stikla. Katru no saviem projektiem Patrīcija uzskata par vislabāko. Pirms kāda priekšmeta radīšanas, viņa vienmēr iedomājas, kur tieši tas atradīsies un kā to būs iespējams lietot. Tieši tāpēc, visi viņas darbi sanāk pabeigti un tiem ir nevainojama kvalitāte.

Pasaulē slavenākie dizaineri (otrais turpinājums)

Kelvins Kleins

Brīvības pilno 70. gadu beigās, slavenais dizaineris Kelvins Kleins, tieši tāpat kā Rojs Holstons, “dziedāja savas slavas dziesmas” glamūra pilnajam disko stilam. 1978. gadā, Kelvins Kleins, viens no pirmajiem modes pasaulē sāka skatēs piedāvāt “dizaineru džinsus”. Bikses lieliski pasvītroja auguma līnijas un unikālais, neatkārtojamais fasons, viņam atnesa ne tikai slavu, bet arī miljonus. Arī turpmākajos gados, Kelvins Kleins, saglabāja savu popularitāti. Par Kelvinu Kleinu varam teikt, ka viņš ir iemantojis skandalozas personības slavu. Viens no vislielākajiem skandāliem ir saistīts ar Leonardo da Vinči gleznu, kurā ir attēloti apustuļi. Kelvins Kleins gleznas motīvu izmantoja par pamatu savai reklāmai, tikai apustuļu vietā uz reklāmas plakāta bija attēloti puskaili puiši un meitenes. Vienīgais viņu apģērba gabals bija tikai džinsi. Sarežģītu tiesas prāvu rezultātā, Kelvinam Kleinam tika piespriests samaksāt baznīcai soda naudu un tās apmērs bija viens miljons dolāru. Bet…reklāmas kampaņas efekts bija vēl lielāks. Visai drīz dizaineris izlaiž jaunu, tam laikam unikālu kolekciju, kura der abu dzimumu pārstāvjiem. Mūsdienās, Kelvinu Kleinu, nopelnīti uzskata par stila “unisex” radītāju.

Kristiāns Diors

Lasot leģendārā, Kristiāna Diora, biogrāfijas lappuses, nevar beigt brīnīties par viņa neizsmeļamo optimismu, neatlaidību un māku sākt visu no sākuma kaut uz “līdzenas vietas”. Slavenais franču dizaineris ir dzimis 1905. gadā. 1947. gadā, pēc Otrā Pasaules kara, notika pirmā viņa kleitu un kostīmu skate, kura sieviešu modē izraisīja visīstāko revolūciju. Viņa kolekcija atgriezās pie veclaicīgajiem modeļiem ar kupliem svārkiem, ar plecos kuplām piedurknēm. Sliktu slavu, Kristiāns Diors, nopelnīja kara laikā sadarbojoties ar nacistiem, jo tajā laikā viņš šuva tērpus nacistu sievām un Francijas nodevējiem. Bet, neskatoties uz to, tieši Kristiānam Dioram, izdevās sievietēm vēlamā “zieda tēlu” iemiesot apģērbā, kura neatņemama sastāvdaļa bija sašaurinātā jostas vieta. Visā pasaulē slavenais dizaineris mira 1957. gadā, 52. gadu vecumā. Viņa vārds, modes pasaulē, saglabāsies mūžīgi, jo vārds Diors vienmēr būs saistīts ar modes maģiju un neticamām, tās atdzimšanas spējām.

Elza Skiaparelli

Itāliešu izcelsmes, sieviete – dizainere kļuva slavena pateicoties savai milzīgajai mīlestībai pret sirreālismu. Viņa mācēja lieliski izmantot vienkāršas lietas savos neatkārtojamajos un tajā paša laikā tik ļoti familiārajos apģērba dizainos. Viņas izgudrotā koši rozā krāsa, kura tika saukta par “šokējoši rozā”, palīdzēja Elzai vairot viņas popularitāti. Elza ir dzimusi 1890. gadā, Romā. Viņas māte bija aristokrāte, bet tēvs – inteliģents, bet jauno sievieti nemaz nesaistīja augstāko aprindu dzīve. Viņas nerimtīgās slāpes eksperimentēt un atklāt ļoti labi ir redzamas viņas dzejoļu krājumā, kuru viņa laidā klajā, vēl esot pusaudzes vecumā. Šis gājiens, vecākiem lika, ne pa jokam, apvainoties. Nākamo dizaineri gaidīja bargs sods – viņa aizsūtīja uz klosteri. Neskatoties uz tādu vecāku lēmumu, jaunā Elza, bija pārliecināta, ka viņai no turienes ir jātiek projām, tāpēc, viņa pieteica bada streiku. Ideja izrādījās pareiza un viņu no klostera atbrīvoja. Viņas nevaldāmo raksturu nav iespējams aprakstīt. Jau 20 gados, Elza aizbēga no mājām uz Londonu. Tur neviens viņu nezināja un neviens viņu nepieskatīja. Brauciena laikā uz Ņujorku, sieviete iepazinās ar mākslinieku grupu, mazliet vēlāk viņa, kopā ar viņiem devās uz Parīzi. Laika posmā no 1927. gada līdz 1940. gadam, Elza ieguva nopietnu slavu, pateicoties savām atklātajām un pārdrošajām idejām dizainā. Visai drīz, Parīzes iedzīvotāji, iemīlēja viņas neparastos svīterus, kleitas un aksesuārus. Viņas dizains bija absolūti neatkārtojams. Tajā katru reizi tika izmantoti izaicinoši elementi – ribas, skeleta kauli, kuri bija izgatavoti no speciālām šņorēm. Bet tajā paša laikā, apģērba fasons, no citiem atšķīrās ar stingrību un atturību. Viņai izdevās panākt to, ko nebija izdevies nevienam citam. Elza savos modeļos lieliski apvienoja jaunievedumus un konservatīvismu. Patiesībā, modelētājas apģērbus varēja ļoti viegli dublēt, atšķirībā no viņas, vērā ņemamās konkurentes Koko Šaneles. Otrā Pasaules kara laikā, māksliniece dzīvoja Ņujorkā, bet pēc tam atgriezās Parīzē, kur viņu ļoti silti sagaidīja pilsētas iedzīvotāji. Pēckara garastāvoklis ļoti stipri ietekmēja modes pasauli, bet tikai ne Elzas modes pasauli. Viņa nevarēja šūt sev tērpus “praktiskākus un vienkāršākus” un tas nevarēja neatstāt iespaidu uz viņas ienākumiem. 1964. gadā, viņa bija spiesta slēgt Modes Namu. Neskatoties uz to, viņas gūtie panākumi modes pasaulē, vēl joprojām iedvesmo un pārsteidz daudzus jaunos dizainerus.

Pasaulē slavenākie dizaineri (turpinājums)

Valentino Garavani

Valentino Garavani ir dzimis 1932. gadā, Itālijas ziemeļos. Jau kopš pašas bērnības viņš interesējās par modi un guva pirmās iemaņas šajā jomā pie vietējiem dizaineriem. 17. gadu vecumā, vecāki viņam palīdzēja pārcelties uz dzīvi Parīzē. Tur viņš mērķtiecīgi uzsāka gatavoties dizainera modelētāja profesijai, iepazinās ar mākslu un apguva dizaina pamatus. 1962. gadā Florencē notika starptautiskā Valentino debija. Pēc slavenā notikuma, jaunais modelētājs saņēma daudz pasūtījumu no ārzemju pircējiem, presē tika publicēts daudz pozitīvu atsauksmju. 60. gados, jaunais un drosmīgais dizainers modelētājs savus paraugus aizsūta Amerikas Pirmajai Lēdijai un modes ikonai Žaklīnai Kenedijai. Viņa bija apburta ar viņa darbiem un pat vēl vairāk, viņa izvēlējās vienu no viņa tērpiem savām kāzu svinībām. Pateicoties savam drosmīgajam gājienam, itāļu dizainers, kļuva par autoritāti Ziemeļamerikā.

Džanni Versače

Apbrīnojami talantīgs un neizsakāmi harizmātisks dizainers – modelētājs. Viņam izdevās, ar savu īpašo stilu iegūt visiespaidīgo personu modes pasaulē, labvēlību. Viņi pienācīgi novērtēja ne tikai izsmalcināto trikotāžas apģērbu, bet arī lieliskās meistara idejas. Modelētāja mūza vienmēr ir bijusi māksla. Pateicoties mākslai tika radīti ekstravaganti dizaini. Iesākumā, viņa kolekcijās bija sastopams tikai sieviešu apģērbs, bet pēc neilga laika viņa kolekcijās parādījās arī vīriešu apģērbs. Džanni Versače nekad nav slēpis savu seksuālo orientaciju. Vienpadsmit, savas dzīves gadus viņš ir nodzīvojis kopā ar medelētāju Antonio d’Amiko. Slavenais dizainers, Džanni Versače, tika nošauts 15. jūlijā 1997. gadā. To izdarīja sērijveida slepkava Endrjū Kjunenens bez acīm redzamiem iemesliem. Pēc neilga laika, arī slepkava gāja bojā. Tas notika uz viņa personīgās jahtas, kur to ielenca policija.

Ralfs Lorens

Ne jau visi dizaineri ir spējīgi būt labi biznesmeņi un otrādi, ne jau visi biznesmeņi ir spējīgi būt labi dizaineri. Bet cilvēks, kurš ir spējis sevī apvienot abas šīs īpašības eksistē un tas ir amerikāņu modelētājs Ralfs Lorens. Viņa īstais vārds ir Ralfs Lifšics, dzimis viņš ir 1939. gadā, Ņujorkā, nabadzīgā ebreju imigrantu ģimenē no Baltkrievijas. Jau kopš pašas bērnības viņš nēsāja sevī “amerikāņu sapni”. Jau skolā, savā pirmajā sacerējuma viņš uzrakstīja, ka vēlās kļūt par miljonāru. Modes pasaulē, pirmo reizi viņš sevi pieteica ar platām kaklasaitēm, kuras bieži vien tika šūtas no nestandarta audumiem. Skaisti aksesuāri tajā laikā bija ļoti izplatīti. 60. gadu beigās, viņš sāka tirgot savas kaklasaites dažādos Ņujorkas veikalos. Nepagāja ilgs laiks un par jaunā dizainera interesanto stilu jau sāka runāt. Viņš un viņa stils bija kaut kas neatkārtojams, bet viņa kaklasaites brīžiem pat izaicinošas. Ralfs Lorens mācēja veiksmīgi izmantot savu popularitātes vilni, viņš ātri piesaistīja investorus un radīja divus dizaina virzienus: uzvalkus vīriešiem un sievietēm, kā arī ikdienas apģērbu. Rezultāti nelika sevi ilgi gaidīt – viņa kolekcija bija veiksmīgi izpārdota pašos labākajos un dārgākajos modes veikalos. Brīvais stils, kurš iemiesoja sevī visus amerikāņu kultūras smalkumus, ātri vien padarīja jaunu biznesmeni par slavenību.

Rojs Holstons Froids

Pasaulei viņš ir vairāk pazīstams ar vārdu Holstons. Viņš piedzima 1932. gadā, Aiovā. Viņa darbus no citu dizaineru darbiem vienmēr varēja atšķirt pateicoties tādām īpašībām, kā maigums un seksualitāte. Šis īpašības ir neatņemami kultūras elementi, kura valdīja 70. “disko” gados un kura satrieca visu pasauli ar savu brīvību. Par caurlaidi uz augstāko modes pasauli, modelētājam iesācējam, kalpoja cepures, kuras viņš sāka šūt tad, kad bija vēl pavisam jauns. Savu pirmo veikalu viņš atvēra 1957. gadā un kopš tā laika, viņš sāka sevi dēvēt vienkārši par Holstonu. 1968. gadā dizainers atvēra pats savu Modes namu Medisona avēnijā. Viņa klienti bija: Elizabete Teilore, Laiza Minelli, Lorens Beikols, Kendis Bergens, Bianka Džegere. “Dizainers ir tik labs, cik labi ir cilvēki, kuri nēsā viņa šūto apģērbu”- tā teica Holstons. Bet viņš pats – bija vienkārši lielisks. Bet, pats viņš lietoja narkotikas un pienāca brīdis, kad viņš vairs nevarēja tikt galā ar savu darbu. Tieši, narkotiku dēļ, viņš nevarēja laikā izpildīt pasūtījumus un tika atlaists, pats no savas kompānijas. Holstons nomira no AIDS, 1990. gadā.
Turpinājums nākamajā rakstā.

Pasaulē slavenākie dizaineri

Modes un kultūras pasaule, nu jau vairākus gadu desmitus atrodas dažu cilvēku varā. Atšķirīgi stili, kādreiz kardināli pretēji (sākot ar klasiskiem un beidzot ar elektriskiem), vienmēr iespaidoja, iespaido un iespaidos to, kā mūsdienīgie dizaineri izturas pret savu darbu. Pasaulē slavenākie apģērbu dizaineri iespaido miljoniem cilvēku – “uzspiež” viņiem savu gaumi. Par šiem cilvēku gaumes “manipulatoriem”, tad arī būs šis raksts.

Koko Šanele

Pirmā, par ko būtu vērts pastāstīt, ir apburošā francūziete, sieviete – dizainere – Koko Šanele. Viņa bija tā, kurai bija lemts apgriezt sieviešu modi ar kājām gaisā. Viņa ir dzimusi 1883. gada, 19. augustā. Pateicoties Koko Šanelei, sievietes atbrīvojās no korsešu žņaugiem un citiem, ļoti neērtiem “tradicionālās” sieviešu garderobes elementiem. Koko Šanele, īstajā vārdā, Gabriela Bonī, bija visīstākā fantazētāja un nemieru cēlājā, tāpēc viņa arī izvēlējās sev jaunu vārdu un no Gabriēlas pārvērtās par Koko. Viņas dziedātājas karjera, beidzas tikpat ātri, kā iesākās, bet, kā izrādījās meitene bija dzimusi paveikt pavisam citiem, daudz lielākiem darbiem. Viņa priekšroku deva tikai tam apģērbam, kurā viņa jutās ērti un brīvi, bet šis apģērba stils, vairāk atgādināja vīriešu, nevis sieviešu apģērbu stilu. Pirmo vilnas jaku ar pogām, viņa uzšuva sev pati, jo viņa tiecās virsū vairs nevilkt nekādas virsdrēbes. Viņa kļuva, par vienu no slavenākajām, sieviešu sporta apģērba radītājām. Nerimstošas alkas izpausties un brīvība pamudināja Koko Šaneli radīt pilnībā jaunu stilu modes pasaulē.

Īvs Sen Lorāns

Visa pasaulē slavenais modes noteicējs Īvs Henrijs Donats Metjū Sen Lorāns ir dzimis 1936. gadā, Alžīrijā. Viņa unikālo talantu, daudzi bija pamanījuši jau zēna bērnībā. 17 gadu vecuma, Īvs piedalās jauno dizaineru konkursā. Konkursa noslēgumā nominācijā “Vakarkleitas” viņš pirmo vietu dala Lagerfeldu. Tieši tajā brīdī, Īvam Sen Lorānam, izdevās “atvērt sev logu uz Eiropu”. Viņa skicēm uzmanību pievērš, pasaulē slavenā žurnāla Vogue redaktors. Mišelu de Brunofu stipri iespaidoja jaunā mākslinieka darbi, tāpēc prestižajā žurnālā tika nopublicēti daži viņa zīmējumi. Tas, topošajam māksliniekam, kalpo par vienu no labākajām rekomendāciju. Pavisam drīz Īvs Sen Lorāns iepazīstas ar slaveno Kristiānu Dioru. Kristiāns Diors, uzreiz atzina sava asistenta Īva profesionālismu un unikālumu. 1957. gadā, Kristiāns Diors mirst pēc pārciestā infarkta un atstāj sava Modes nama priekšgalā jauno Īvu Sen Lorānu, kuram tajā brīdī bija tikai 21 gads. Jau pēc pieciem gadiem veiksmīgais dizainers atver pats savu modes namu “yves Saint Laurent, kuram viņš veltīja, 40 savas dzīves gadus. Visā pasaulē slavenais modes dizainers nomira 2008. gadā no smadzeņu audzēja.

Džordžio Armani

Džordžio Armani ir dizainers ar unikālu pasaules redzējumu. Dzima, slavenais mākslinieks 1936. gadā. Savu karjeru Armani uzsāka no pašas apakšas. No sākuma viņš iekārtojās par palīgstrādnieku vienā no lielākajiem veikaliem Milānā “Rinascente”. Sākot ar 1961. gadu itāļu dizainers, gandrīz desmit savus dzīves gadus velta slavenajam Nino Čerutti Modes namam, bet pirmo Džordžio Armani kolekciju, pasaule ieraudzīja 1974. gadā. Modeļu demonstrēšana beidzās ar milzīgiem panākumiem un jau 1975. gadā, Itālijā, tika radīta kompānija “Giorgio Armani s. P. a.”. Šobrīd viņš ir viens no izcilākajiem modes noteicējiem visā modes pasaulē. Zem šī zīmola tiek ražotas kolekcionārās, ekskluzīvās un vienkārši skaistās vīriešu un sieviešu apģērbu kolekcijas, apavu kolekcijas, galantērija, aksesuāri, pulksteņi un juvelierizstrādājumi. Armani atkal ir radījis vīriešu uzvalka siluetu, kurš vīriešu modes pasaulē ir kļuvis par elegantuma un nepiespiestības simbolu. Visi, Armani, piedāvātie dizaina risinājumi joprojām ir populāri un ar laiku tikai pierāda savu elegantumu.
Turpinājums nākamajā rakstā.

Apģērba dizains

Apģērba dizaina mērķis ir projektēt apģērbu, kurā cilvēks jutīsies ērti un kurš padarīs viņu pievilcīgāku. Mūsdienās, projektēti tiek apģērbi ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, tā ka runājot par apģērbu dizaineriem, jāpiemin ir arī dzīvnieku apģērbu dizaineri, kuru mērķis ir tieši tāds pats, izveidot ērtu apģērbu, kurš ļautu dzīvniekam brīvi kustēties un būtu silts. Tā ir maz atkāpīte no mūsu galvenās tēmas.

Atkarībā no projektēšanas objekta, modes dizainu var iedalīt vairākos virzienos:

  • Uzvalku dizains
  • Apavu dizains
  • Galvassegu dizains
  • Trikotāžas izstrādājumu dizains
  • Aksesuāru dizains
  • utt.

Mūsdienās, apģērbi tiek ražoti sērijveidīgi un ir paredzēti lielu tautas masu patērēšanai, tātad, dizainera uzdevums ir sagatavot apģērbu kolekciju, kuri ir paredzēti rūpnieciskai ražošanai. Vienlaicīgi ar šo virzienu attīstās arī cits virziens pret – a porte, kurš tulkojumā no franču valodas nozīmē “gatavs nēsāšanai”. Saražotajam apģērbam ir augsta kvalitāte, jo tas tika projektēts un radīts, pazīstamu modes mākslinieku darbnīcās.

Mūsdienās, tieši tāpat kā agrākajos laikos ir sastopamas unikālas kolekcijas, kuras saucas Haute couture: mākslinieki – modelētāji rada dizaina projektus, kurus realizē dzīvē tikai priekš izredzētajiem, tiem, kuri var atļauties sev ģērbties vismodernākajās, visstilīgākajās, kvalitatīvākajās, attiecīgi arī dārgākajās drēbēs. Tas liekas pašsaprotami, jo projektos savu darbu ir ieguldījuši ģeniāli apģērbu veidotāji.

Interesanti liekas tas, ka modes industrijā ir savi, īpaši likumi, kuri manāmi atšķiras no citu, vieglās rūpniecības jomu likumiem. Piemēram, dizaina jomā nav pieņemts apspriest sasāpējušos jautājumus konferencēs vai sasaukt masveida kongresus. Visi jautājumi tiek apspriesti “starp savējiem” un pēc iespējas, netiek nodoti masveida apspriešanai. Par profesionālo konferenču analogu šajā jomā varam nosaukt “augstās modes nedēļas”, modes salonus arī modes tirgu. Kaut gan jāsaka, ka tamlīdzīgos pasākumos apģērbu dizaineriem ir pavisam citi mērķi, viņi cenšas savus darbus izrādīt pateicīgajiem skatītājiem, sameklēt ražotājus, kuri ir gatavi realizēt viņu mākslinieciskās idejas, kā arī izreklamēt savu jauno modes kolekciju.

Apģērbu dizaineri, savā būtībā, ir tieši tādi paši kā izgudrotāji. Viņi ir spējīgi parastajā, saskatīt kaut ko neparastu un šo neparasto, viņi ir spējīgi padarīt par saprotamu un pieejamu pārējiem cilvēkiem, padarīt krāšņāku viņu ikdienu. Lai izveidotu jaunu kolekciju, dizaineriem vajag izdomāt jaunas formas, elementus, aksesuārus, bet pēc tam izdomātos modeļus pielāgot ikdienas dzīvei, jo tie nav domāti, tikai lai gozētos modes skatēs, ir svarīgi, lai tie tiktu arī pirkti un nēsāti ar prieku. Cilvēkiem, apģērbā gribas justies ērti, viņiem gribas būt unikāliem un pievilcīgiem.

Neskatoties uz ārējo šīs profesijas spožumu pievilcību, ikdienā, apģērbu dizaineru darbs, bieži vien atgādina rutīnu, kaut gan godīgi būs teiks, ka nevis atgādina, bet ir rutīna. Piemēram, neatņemama, dizaina speciālista, ikdienas pienākumu sastāvdaļa ir potenciālo klientu vajadzību izpēte un tirgus izpēte. Pēc koncepcijas izstrādāšanas, nākotnes apģērba idejai tiek veidota skice, citiem vārdiem sakot projekts. Bieži vien skices tiek pārzīmētas atkal un atkal, līdz kļūst pilnīgas un ir gatavas doties dzīvē.

Neskatoties uz visiem plusiem un mīnusiem, apģērbu dizainera profesiju tomēr var nosaukt par ļoti radošu profesiju. Cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies šo profesiju ir jābūt kreatīvai domāšanai, spēja skatīties uz lietām no citas puses, jāmāk vizualizēt un redzēt, kāds izskatīsies jau gatavs tērps. Plus tam visam klāt vēl ir nepieciešamas daudzas citas rakstura īpašības, piemēram, milzīga darba mīlestība un pacietība, lai varētu gūt panākumus un kļūt atpazīstamam modes industrijā. Jo vairāk cilvēkam ir pacietības un radošo spēju, jo sabiedriskāks viņš ir, jo vairāk parastajā redz neparasto, jo lielākas izredzes viņam ir piepildīt savu mūža sapni.

« Vecāki raksti