Finanšu dizains

dinansu dizains

Katra cilvēka finansiālā situācija viņam ir visai svarīga un tāpēc, ka nauda spēlē aizvien stiprāku un stiprāku lomu šī brīža sabiedrībā, tad bez tās izdzīvot ir gandrīz vai neiespējami. Bet lai gan cik interesanti tas neliktos, tomēr pat ar naudu un finansēm ir saistīti dizaineri, kas veido gan kreditoru mājas lapas, gan kredītkartes un pat pašas naudas dizainu, kā arī funkcionālos dizainus gan bankās, gan bankomātos gan arī internetā ņemot kredītus vai arī maksājot par precēm vai pakalpojumiem. Šie speciālisti tad arī veido visas iepriekš minētās lietas, lai tās būtu funkcionālas un pievilcīgas patērētājam.

Kredītkartes dizains
Kredītkartes it tie finanšu rīki, ko mēs izmantojam katru dienu un nav īsti svarīgi vai šī karte ir īsta kredītkarte vai debetkarte kur tu vari maksāt tikai no naudas, kas tev patiesībā ir. Šo karšu forma, krāsas un attēli visi ir tikuši izveidoti tā, lai liktos pēc iespējas pazīstamāki un zināmāki. Tie, kas veido kredītkartes saprot, ka šai kartei ir jākļūst par cilvēka mīļāko objektu jo pretējā gadījumā tās netiks izmantota tik bieži cik banka uzskata par adekvātu. Un ne jau par velti kredītkartes reti maina savu dizainu, bet pamatā visas ir vienādas. Tas viss ir tāpēc, lai lietotāju tās uzreiz atpazītu un viņiem būtu skaidrs ar ko ir darīšana, gluži tāpat, kā ieraugot Apple datoru vai CocaCola logotipu uz dzēriena pudeles.

Naudas dizains
Lai gan naudas maiņa notiek pietiekami reti, tomēr kad tas notiek, tad ir vajadzīgi dizaineri kas šo naudu padarīs no vienas puses atpazīstamu un patīkamu, bet no otras puses arī drošu un grūti viltojamu. Šeit jau atkal tiek izmantots gan dizaina gan arī funkcionālais rādītājs, jo naudas zīme kas vienkārši izskatīsies labi nebūt nebūs tik droša kā tā, kurai ir ievietoti dažādi pret-viltošanas elementi. Naudas zīmes gan monētu gan papīra formātā parasti attēlo vai nu slavenus cilvēkus vai arī nacionālus simbolus lai radītu patīkamu un labu iespaidu visos naudas lietotājos, bet it sevišķi tajos cilvēkos, kas šo naudu lieto ikdienā un tie pamatā tad ir arī dotā reģiona iedzīvotāji.

Funkcionālais dizains
Un pēdējo šodien pieminēsim funkcionālo dizainu, jo lai gan liekas, ka ar finansēm nav nekas tāds saistīts, ko vajadzētu mēģināt izveidot ar funkcionālā dizaina palīdzību, tomēr bieži vien atrodas visādas lietas, par ko mēs nebijām domājuši. Piemēram, kad tu vēlies aizņemties bezprocentu kredītu no kāda ātrā kreditora tad tu to vari izdarīt daudz ātrāk nekā dodoties uz banku. Un tad šī ātruma sakne tad arī ir funkcionālais dizains, jo nebanku kreditori lai varētu konkurēt ar bankām ir izveidojuši daudz ātrāku un pieejamāku pakalpojumu, kuru tad cilvēki arī ikdienā izvēlas izmanto daudz vairāk nekā banku kredītus.

Skaņas dizains

skanas dizains

Skaņas dizaineris ir tas cilvēks, kurš kādā izrādē, filmā vai teātrī ir atbildīgs par visām ar skaņu saistītām lietām kas ir gan balsis gan mūzika gan arī skaņu efekti un visu šo nozari, sauc par skaņas dizainu. Skaņas dizainerim ir jāprot manipulēt ar dažādām skaņām sākot no skaņu efektiem līdz mūzikai un jāprot radīt mākslas darba skatītājos ar šo mūzikas un skaņu palīdzību radīt emocionāli stāvokļi, lai visa kopējā mākslas darba apskatīšana un skatīšanās liktos daudz saistošāka un izraisītu līdzjūtību stāsta galvenajiem varoņiem.

Skaņas dizaineris un skaņas dizaina profesija radās jau aizvēsturiskajā laikmetā, kad dažādās teātra izrādēs un reliģiskos pasākumos vajadzēja radīt pareizu emocionālo stāvokli lai skatītāji justu līdzi veidotajam mākslas darba. Sākumā tika spēlēta tikai dzīvā mūzika un dziedāts, un tā tas bija vairākus gadu simtus līdz mūsdienu laikmetam, kad sāka parādīties iesējas skaņas ierakstīt ar dažādām skaņas ierīcēm. Tā tiek lēsts, ka pirmais ierakstītais skaņdarbs, kas izmantot kādā izrādē bija 1980. gadā un pēc tam 20. gadsimta sākumā šī prakse sāka ieņemt aizvien nopietnāku un nopietnāku lomu un tāpēc arī sāka parādīties vajadzība pēc skaņu dizainera. Sākumā, protam, šie skaņas dizaineri veidoja tikai mūziku un dažus skaņu elementus jo viņiem nebija iespējas manipulēt citas skaņu īpašības un līdz pat modernajiem kinoteātriem un Holivudas filmām šī profesija tika uzskatīta par pietiekoši neizteiksmīgu tāpēc arī tajā nebija nopietnu darboņu.

Līdz ar nopietnu kinoteātru celšanu un lielas kino industrijas attīstību arī kinofilmu skaņas celiņu to kvalitāte un nepieciešamība visai strauji attīstījās un tāpēc šī skaņu dizainera profesija sāka ieņemt aizvien nopietnāku un nopietnāku lomu filmas tapšanas gaitā. Līdz mūsdienās skaņas dizainerim ir tāda pati kreatīvā brīvība kā attēlu dizainerim vai arī tērpu veidotājam. Un tas ir tikai loģiski, jo padomājiet kad jūs pēdējo reizi bijāt kinoteātrī uz kādu Holivudas grāvēju. Noteikti, ka liela daļa no filmas sajūtām tika veidotas tieši ar skaņas palīdzību, kas izpaužas gan stāsta pagrimumā gan satraukuma veidošanā un arī pašā kulminācijā, jo bez skaņu efektiem filmas liktos pliekanas un neizteiksmīgas. Droši vien pēc kādas ļoti labas filmas jums šīs filmas skaņu celiņš un tur izmantotās dziesmas vēl ilgi skanēja atmiņā un tāpēc ir grūti noteikt vai skaņas padara filmu populāru vai tieši filmas kvalitāte un stāsts paspilgtina tajā izmantotās dziesmas. Visticamāk, ka uz abām pusēm ir pareizi domāt par šo savienību, jo bez skaņas filmas nebūtu tik labas, bet bez filmas skaņu celiņš un savienotās dziesmas būtu tikai kārtējais mikss. Mūsdienu Holivudas kases grāvējos vienmēr tiek izmantotas dažādas skaņas sākot no vienkāršiem skaņu efektiem lai radītu visus knakšķus un klikšķus līdz pat mūzikai un arī meldijām lai paspilgtinātu dažādus filmas brīžus.

Kas ir dizains?

dizains

Ikdienas dzīvē mēs daudzās vietās saskaramies ar dažādiem maziem un lieliem objektiem un arī procesiem, ko cilvēki pirms tam ir veidojuši domājot par dažādiem šo lietu aspektiem. Dizains tātad nozīmē to, ka dizaineris, jeb cilvēks, kas veido dizainu apsverot visus ekonomiskos funkcionālos stilistiskos un tehniskos aspektus mēģina tos savienot vienā vienotā produktā vai pakalpojumā un tādā veidā pielieto gan savu intelektu, jeb loģisko domāšanu gan arī māksliniecisko garu, jeb kreativitāti. Dizaineri un dizains ļoti atšķiras no nozares uz nozari, un, kur, piemēram, aizskaru dizaineris ir vairāk mākslinieks, jo viņam ir jāpieskaņo aizkari telpai kurā tie atradīsies, kā arī jāpilnveido šo aizkaru izskats, tur pretī, industrālais dizaineris jau nodarbojas ar daudz nopietnākiem procesiem, jo viņam ir jāņem vērā gan dažādi fizisko procesu limiti gan arī astēniskie un pat funkcionālie aspekti tam, ko viņš vēlas izveidot. Tāpēc, lai gan dizains un dizaina profesija tiek uzskatīta par vienu un visi dizaineri vienādi, tomēr patiesībā dizainēšana un dizaina tipi ir loti daudz un dažādi un atkarībā no tā kāds ir gala produkts arī var visai ievērojami atšķirties viens no otra.

Dizaina procesi arī var visai ievērojami atšķirties jo ir iespējams gan viena cilvēka pilns dizaina process gan lielākas komandas dizaina process, kur katrs indivīds dara kādu mazu kopējā darba daļu, bet kopā tiek izveidots funkcionējošs produkts vai process. Ja dizaina procesā tiek pielietota šī darbu sadale tad ir vajadzīgs arī viens cilvēks, kas pārvalda visus atsevišķos aspektus, jo izveidojot katram mazu daļiņu, nav nekādas iniciatīvas dizaineriem paskatīties uz produktu vai procesu kā vienotu kopumu un to, kā šīs visas mazās daļas tiek savienotas lai radītu kopīgu pieredzi, kas ir bez aizķeršanās.

Ar dizainu ir iesējams veidot gan fiziskus produktus sākot no maziem produktiem, kā pildspalvas un dakšiņas līdz milzu debesskrāpjiem un tiltiem, gan arī procesus, kur tiek veikta procesa optimizācija un izpēte. Tā, piemēram, ir iespējams izveidot un izshēmot procesu, kā cilvēki mājas lapā var nopirkt produktus un mēģināt šo procesu padarīt pēc iespējas īsāku, pašsaprotamāku un vieglāku. Un tāpēc, ka šeit arī tiek ietverts gan lietotāja skatpunkts gan pārdevēja iespējas, kā arī tehnoloģiskās iespējas tad dizainerim ir jāmāk tas viss salikt kopā un vēl papildus pielikt arī skaistu izskatu, lai lietotājam šis process būtu skaists un bez aizķeršanās. Bet parasti mēs ar dizaineriem uzreiz iedomājamies tos cilvēkus, kas veido produktus, mēģinot tos noslīpēt un pielietojot dažādus materiālus veido tos teju kā mākslas objektus vai arī dizaineri, kas patiešām veido tikai mākslu kuras vienīgā funkcija ir tāda, ka tā izskatās labi un bez kādas nopietnas pamata funkcionalitātes.

Manuprāt, labākais dizains ir tāds, ko mēs ikdienā nemaz nepamanām, kā, tā dakšiņa ko tu katru dienu lieto lai varētu paēst arī ir izdomāta un kāds ir pie tās strādājis mēģinot to izveidot pēc iespējas vieglāku, ērtāku cilvēka rokā bet arī funkcionālu. Visi produkti, kas mums apkārt ir tiek dizainoti un bez dizaina produktā paliek tikai funkcionalitāte, bet tā, kā cilvēki mīl ar acīm, tad skaistiem produktiem vienmēr ir bijis un arī būs pārsvars pār tiem, kuriem ir tikai funkcionāls labums.

Interjera dizains

interjera dizains

Cilvēks ir ļoti vizuāls un praktisks un tāpēc arī mums patīk viss, kas ir skaisti izveidots un tieši tādas pašas domas parasti ir arī par mājokļa, offisa vai citu telpu iekšējo dekorāciju un arhitektūru. Tad šī profesija, kas nodarbojas ar kādas telpas iekšējo dizaina veidošanu gan sākot ar remontdarbiem līdz beidzot ar dekorācijām, mākslas darbiem un mēbelēm. Parasti izšķir divas atsevišķas profesijas, kur viena ir interjera dizaineris, kura ietver visas telpas noformēšanu un izveidi izņemot pašus celtniecības darbus, bet otra ir interjera dekorators, kas tad pamatā tikai noformē jau gatavu telpu ar mēbelēm, tapetēm, krāsu un mākslas darbiem. Šīs divas profesijas parasti tiek jauktas un tās tiek uzskatītas par vienu un to pašu, bet interjera dizaineris ir daudz specifiskāks un viņam ir jāprot ne tikai izveidot skaistu skatu, bet arī to padarīt funkcionējošu sākot jau ar sienu novietojumiem un stūru izliekumiem līdz mēbelēm, apgaismojumam un visu citu, kas tiek ievietos telpā.

Agrākos laikos interjera dizaineri bija paši arhitekti, kas tad arī izveidoja iekšējās māju sienas un tās veidoja tā, lai istabas būtu pēc iespējas izdevīgākas un varētu veikt savas nepieciešamās funkcijas. Bet, jo šī profesija palika attīstītāka līdz ar modernajām tehnoloģijām, milzum lielo priekšmetu un celtniecības materiālu klāstu, kā arī cilvēku estētisko maņu uzlabošanos, tad arī radās speciāli interjera dizaineri. Parasti šis cilvēks tiek iesaistīts jau ēkas plānošanas un celtniecības darbos, lai varētu dot padomus, kā un kur labāk izvietot logus, durvis sienas kā arī kādi izliekumi un griestu augstumi ir labāki. Tad pēc tam, ka ēka ir pabeigta no ārpuses, tad interjera dizaineris ķeras klāt pie sava galvenā darba un tas ir telpas noformēšana sākot ar grīdas un griestu izveidi, sienu noformēšanu un, pašās beigās arī mēbeļu iegādi, apgaismojuma izveidi un arī mākslas darbu un dažādu dizaina elementu izstrādi. Lai gan liekas, ka šis darbs varētu būt viegls, tomēr šim cilvēkam arī ir nepieciešamas visai plašas zināšanas sākot ar zināšanām par mākslu un to, kā dažādi priekšmeti vai krāsas labāk izskatās kopā līdz visu iespējamo materiālu klāstam, kas tad var tikt izmantoti. Šim dizainerim ir jādomā par materiālu ne tikai skaistumu bet arī izturību un funkcionalitāti, jo ne viss, kas ir skaists var arī tikt tiešām labi tikt izmantots ikdienā.

Interjera dizainerim ir jāpārzina arī mēbeles un to izvietošanas prasmes lai tās būtu gan funkcionālas gan arī skaistas un radītu simetriju cilvēka acīs, kam tam arī būtu jānodrošina šī skaistuma sajūta. Interjera dizainerim ir jāmāk saprast no sava klienta visas viņa vēlmes un pēc tam tās ievērojot, kā arī ievērojot klienta budžetu ir jāmēģina realizēt šīs ēkas iekšienes projekts un tas viss aizņem visai ievērojamu laika un pacietības devu jo ne vienmēr ir iespējams saprast ko cilvēki vēlas un arī ne vienmēr ir tik viegli iekļauties atvēlētajā budžetā.

Industriālais dizains

industrialais dizains

Industriālais dizains ir dizaina veids, kurā tiek savienots produktu dizains, interaktīvais dizains un māksla lai veidotu vienotu dizaina elementu, kas parasti ir ir kāds produkts kuru pēc tam veido masveidā ar dažādām automatizētām iekārtām. Industriālajā dizainā atšķirībā no agrākiem dizaina veidiem tiek atdalīti dizaina un ražošanas procesi, kur vispirms tiek veikts produkta dizains, kas ietver gan šīs produkta izskats un funkcionalitāte, gan arī tā interjekcija ar cilvēku un tikai pēc tam kad šis dizains ir pabeigt, tad var sākt ražošanas procesu veidojot procesus, kas tad būs atbildīgi par šī produkta masveida ražošanu. Pirms industriālās revolūcijas produktus plānoja un veidoja viens meistars un tāpēc šo produktu dizains bija visai atkarīgs no individuālā meistara zināšanām un prasmēm un tā, kā viņš ir gatavs veidot konkrēto produktu. Bet līdz ar industriālo revolūciju tika izveidoti dažādi automatizācijas procesi, kas ļāva sākt ražot vienādus produktus vairumā un tos pārdot patērētājiem daudz lētāk nekā tad, ja katru produktu veidoja viens cilvēks. Tad ar šādu automatizāciju un produktu masveida ražošanu radās vajadzība pēc tā, ka jau pirms produkta galvenās ražošanas tas ir jāizstrādā un ne tikai jāveic šī produkta tehnisko aspektu savienošana, bet gan arī tam ir jābūt izskatīgam un funkcionāli nostrādātam, lai klientam paņemot šo produktu rokās vai arī lietojot to uzreiz ir skaidrs, ko tam vajadzētu darīt, bet reizē arī tam ir jāuzskatās labi, lai patērētāji šos priekšmetus gribētu iegādāties arī to izskata dēļ ne tikai tāpēc, ka tiem ir izdevīga funkcionalitāte.

Industriālie dizaina priekšāteicēji bija mākslinieki un gleznotāji vēl pirms industriālās revolūcijas, kur viņi pieprasījuma vadīti pēc saviem produktiem sāka tos veidot vienādākus un tādā veidā spējot saražot vairāk un vairāk produktus, kā arī to radīšanu iemācīt saviem mācekļiem. Bet patiesie industriālā dizaina aizsākumi ir meklējami 19 gadsimta beigās un 20 gadsimta sākumā, kad tika veidoti pirmie masu produkti un līdz ar to arī parādījās cilvēki, kuriem šie produkti bija jāveido. Bet tā pamatīgāk gan termins industriālais dizains, gan arī pati profesija tika sākta izmantot ap 20 gadsimta vidu, kad jau tika veidoti pirmie kursi, kas jaunajiem skolniekiem mācīja gan rasēšanu, gan inženierzinātnes un arī arhitektūru un mākslu un savienojot visas šīs jomas tad arī radās pirmie industriālie dizaineri. Parasti industriālais dizains tiek piemērots tikai maza izmēra produktiem un tikai ļoti retos gadījumos dizaineri piestrādā pie lielām celtnēm vai milzu produktiem. Jo parasti galvenais faktors, kāpēc ir vajadzīgs dizaineris ir tas, ka pēc tam šis produkts tiks masveidā ražots un tam ir jāstrādā labi, bet varbūt pat vēl svarīgāk arī jāizskatās labi!

Industriālā dizaina pazīstamākās personas ir Čarlzs un Reja Eimsi ar savu dizaina mēbeļu radīšanu un arī Oskars Barnaks, kurš radīja Leica kameru, bet pašlaik pazīstamākais industriālais dizaineris ir Džonatans Aivs, kurš veido Apple kompānijas produktus, kas ir iekarojuši daudzu cilvēku dzīves. Šie visi mākslinieki ir sapratuši, ka produktu dizainam ir ļoti liela nozīmē, jo mūsdienu piesātinātajā tirgū jebkuram produktam ir jāizceļas un ar dizaina elementiem, ja tie ir labi nostrādāti tad to arī ir iespējams izdarīt!

Auto dizains

auto dizains

Pasaulē ir vairāk kā 1 miljards automašīnu un katru gadu tiek saražotas tuvu pie 100 miljoniem jaunu automašīnu, kas nozīmē, ka šis tirgus ir visai iespaidīgs un tajā lielākās kompānijas sacenšas ne tikai ar automašīnu ātrumu, patēriņa rādītājiem un ietilpību, bet arī ar stilu, un stils pēdējā laikā ir ņēmis virsroku, jo patērētāji vēlas iegādāties tikai skaistas automašīnas un vēl vēlas lai tās būtu arī praktiskas un ar mazu patēriņu. Tieši tāpēc ir izveidojusies vesela industrija, kas ir auto dizains, kur galvenie darboņi ir automašīnu dizaineri, kuriem ir jāzina, gan auto dizains, gan arī industriālais dizains un vispārīgie mākslas un dizaina ievirzieni populārajā kultūrā. Automašīnas dizaineriem ir jāveido gan automašīnas ārējais , jeb eksterjera dizains, ko visu laiku redz citi cilvēki un dodoties uz auto arī pats tā īpašnieks, kā arī iekšējais jeb interjera dizains un vēl arī krāsu un materiālu dizains. Automašīnas veidošanā parasti iesaistās veselas dizaineru komandas kurām ir jāzina gan jaunākās tehniskās specifikācijas, kādas ir iesējams ievietot šādā transportlīdzeklī, gan arī aptuvenais to cilvēku profils, kas šādus auto iegādāsies. Kad ir uzzināta visa šī informācija tad parasti sākas automašīnas dizaina zīmēšana, kur no sākuma tiek uzskicēti dažādi modeļi ar vispārīgām līnijām, un pēc tam tiek izvēlēts viens un tas turpināts ar jau detalizētākiem zīmējumiem. Un paralēli arī tiek taisīti datora modeļi un izprintēti modeļi, līdz tiek nonākts pie viena koncepta dizaina, kurš varētu būt īstais un tad šis dizains tiek izveidots no māla pilnā automašīnas izmērā. No māla tas tiek taisīts tāpēc, lai dizaineris varētu pēc tam viegli pielabot dažādas vietas, kad ir redzams, kā automašīna izskatās pilnā izmērā. Un pēc šīs pielabošanas, kad ir izveidots jau nostrādāts dizains šis māla objekts tiek aplīmēts ar plēvi lai redzētu īstās krāsu iezīmes un kā dažādas auto līnijas atstaro gaismu. Pēc gatavā auto māla dizaina aplīmēšanas notiek tā rūpīga ieskenēšana datorā, lai varētu tikt izveidots 3D datorgrafikas modelis kuru pēc tam tad ar 3D printeriem ir iespējams atkal izveidot jau no materiāliem, kas būs tuvāki auto patiesajam izskatam.

Parasti auto dizainā un tā izstrādē tiek ieguldītas neskaitāmas cilvēkstundas, kur galvenais dizaineris, kas ir atbildīgs par šo auto radīšanu vada veselu komandu gan iekšējā dizaina gan ārējā dizaina radīšanai. Arī iekšējais dizains nav nekāds vieglais, jo automašīnai ir jāizskatās labi no vadītāja skatpunkta un arī jābūt ērtai un viegli lietojamai. Tāpēc arī tiek veidots dizains, kas tiek tendēts tieši ap pašu vadītāju, bet iekļaujot arī elementus pasažieriem. Tiek veidotas līnijas, pogas un dažādu tehnisko lietu izkārtojumi kas beigu beigās arī nonāk pie viena galvenā dizaina specifikācijas, kas būtu tikpat kā pabeigts. Bet tad vēl iesaistās arī materiālu un krāsu dizaineris, kurš tad visu iepriekš darīto savieno ar reālo dzīvi mēģinot dažādus materiālus un krāsa un to toņus, lai padarītu šo automašīnu par tiešām kaut ko neatvairāmu, bet tajā pat laikā arī praktisku un ērtu. Tiek lieta gan plastmasa gan āra gan metāls gan koks un dažādi citi materiāli. Un kopumā tad arī lēnām notiek paša dizaina izveidošana līdz tiek pielikts pēdējais punkts un auto tiek nodots tālāk ražošanas departamentam, kas savukārt mēģina izdomāt, kā pēc iespējas efektīvāk šādu auto izveidot.

Auto dizains gan iekšējais gan ārējais ir ļoti svarīgs, jo diezin vai patērētāji gribēs braukt ar četrkantainiem auto, ja visapkārt ir izveidoti smuki un gludi spēkrati, kas jau pa gabalu ir pamanāmi un liek cilvēkiem atskatīties!

Aimes krēsli

eames atputas kresls

Čarlzs un Reja Eimsi bija dizaineru pāris, kuri dzīvoja 20 gadsimtā un kuru dizaina darbi vēl šodien tiek uzskatīti par industrijas pionieriem un vieniem no slavenākajiem dizaineriem pasaules vēsturē. Čarls un Reja kopā veidoja dažādus mākslasdarbus sākot no savas māskliniecisās mājas līdz dažādām spēlēm. Bet viņu pats spilgtākais un populārākais veikums ir tieši mēbeļu ražošanā kur viņiem ar savu komandu izdevās izveidot daudz un dažādas ikoniskas mēbeles, bet noteikti vispopulārākā no šīm mēbelēm bija tieši viņu Aimes atpūtas krēsls, kura skaistās formas un nostrādātais dizains vēl šodien izraisa patērētāju sajūsmu un, neskatoties uz to, ka šis krēsls maksā pat vairākus tūkstošus Eiro tas ir visai pieprasīts un cilvēki arī ir gatavi maksāt šādu naudas summu.

Šis ikoniskais atpūtas krēsls pirmo reizi nonāca pārdošanā 1956 gadā, kad abi dizaineri pēc vairāku gadu darba beidzot bija gatavi šo krēslu atrādīt plašākai publikai. Sākumā televīzijā tika palaistas dažādas reklāmas kampaņas kas parādīja, kā šo krēslu lietot un kāpēc tas ir tik svarīgs. Bet vēlāk jau kampaņas koncentrējās uz to, ka cilvēkiem nevajadzētu pirkt pakaļdarinājumus, bet vajadzētu iegādāties tikai oriģinālu, jo tam ir daudzreiz labāka kvalitāte un labāki materiāli, tāpēc tas kalpos ilgāk un ir savas cenas vērts. Šis krēsls var tikt pieskaitīts vairāk kā pie stila objektiem nevis vienkāršām mēbelēm, jo tā izskats un tituls ir perfekti savienoti lai cilvēki to ieraugot un izdzirdot stāstu par slavenajiem dizaineriem, kas to izveidoja uzreiz gribētu šo krēslu iegādāties. Un patiesībā lielākā daļa no šīs cenas uzņēmumam, kas to pārdod ir peļņa, bet tā jau tas ir ar burtiski visiem luksusa produktiem kā arī mākslas darbiem, jo to cenas ar laiku aug. Bet ar šādiem produktiem, kurus var ražot tiešām vairumā ir redzams, ka to ekskluzivitāte un milzīgā cena padara tos nepieejamus lielākajai daļai sabiedrības un šī vēlme iegūt kaut ko, kas tev nav pieejams ir pārāk liela.

Čarlzs un Reja pamatā ražoja mēbeles, kas tika ražotas masveidā un tāpēc bija pieejamas lielākajai cilvēku daļai, bet šis krēsls ir viens no izņēmumiem, un, jāsaka ka viņiem šis luksusa produkts izdevās visai iespaidīgs un ieguva ļoti labu slavu un popularitāti. Tas ir ieguvis dažādas mākslas balvas un tiek izstādīts mākslas muzejos visapkārt pasaulei. Un 2016. gads būs šī krēsla 60 dzimšanas diena, kas parāda ka pat tagad pēc 60 gadiem šī ikoniskā mēbele vēl jo projām ir pietiekoši pievilcīga patērētājiem, ja viņi ir gatavi maksāt līdz pat 5000 dolāriem lielu summu par vienkāršu (īpašu) krēslu!