Apģērba dizains

Apģērba dizaina mērķis ir projektēt apģērbu, kurā cilvēks jutīsies ērti un kurš padarīs viņu pievilcīgāku. Mūsdienās, projektēti tiek apģērbi ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, tā ka runājot par apģērbu dizaineriem, jāpiemin ir arī dzīvnieku apģērbu dizaineri, kuru mērķis ir tieši tāds pats, izveidot ērtu apģērbu, kurš ļautu dzīvniekam brīvi kustēties un būtu silts. Tā ir maz atkāpīte no mūsu galvenās tēmas.

Atkarībā no projektēšanas objekta, modes dizainu var iedalīt vairākos virzienos:

  • Uzvalku dizains
  • Apavu dizains
  • Galvassegu dizains
  • Trikotāžas izstrādājumu dizains
  • Aksesuāru dizains
  • utt.

Mūsdienās, apģērbi tiek ražoti sērijveidīgi un ir paredzēti lielu tautas masu patērēšanai, tātad, dizainera uzdevums ir sagatavot apģērbu kolekciju, kuri ir paredzēti rūpnieciskai ražošanai. Vienlaicīgi ar šo virzienu attīstās arī cits virziens pret – a porte, kurš tulkojumā no franču valodas nozīmē “gatavs nēsāšanai”. Saražotajam apģērbam ir augsta kvalitāte, jo tas tika projektēts un radīts, pazīstamu modes mākslinieku darbnīcās.

Mūsdienās, tieši tāpat kā agrākajos laikos ir sastopamas unikālas kolekcijas, kuras saucas Haute couture: mākslinieki – modelētāji rada dizaina projektus, kurus realizē dzīvē tikai priekš izredzētajiem, tiem, kuri var atļauties sev ģērbties vismodernākajās, visstilīgākajās, kvalitatīvākajās, attiecīgi arī dārgākajās drēbēs. Tas liekas pašsaprotami, jo projektos savu darbu ir ieguldījuši ģeniāli apģērbu veidotāji.

Interesanti liekas tas, ka modes industrijā ir savi, īpaši likumi, kuri manāmi atšķiras no citu, vieglās rūpniecības jomu likumiem. Piemēram, dizaina jomā nav pieņemts apspriest sasāpējušos jautājumus konferencēs vai sasaukt masveida kongresus. Visi jautājumi tiek apspriesti “starp savējiem” un pēc iespējas, netiek nodoti masveida apspriešanai. Par profesionālo konferenču analogu šajā jomā varam nosaukt “augstās modes nedēļas”, modes salonus arī modes tirgu. Kaut gan jāsaka, ka tamlīdzīgos pasākumos apģērbu dizaineriem ir pavisam citi mērķi, viņi cenšas savus darbus izrādīt pateicīgajiem skatītājiem, sameklēt ražotājus, kuri ir gatavi realizēt viņu mākslinieciskās idejas, kā arī izreklamēt savu jauno modes kolekciju.

Apģērbu dizaineri, savā būtībā, ir tieši tādi paši kā izgudrotāji. Viņi ir spējīgi parastajā, saskatīt kaut ko neparastu un šo neparasto, viņi ir spējīgi padarīt par saprotamu un pieejamu pārējiem cilvēkiem, padarīt krāšņāku viņu ikdienu. Lai izveidotu jaunu kolekciju, dizaineriem vajag izdomāt jaunas formas, elementus, aksesuārus, bet pēc tam izdomātos modeļus pielāgot ikdienas dzīvei, jo tie nav domāti, tikai lai gozētos modes skatēs, ir svarīgi, lai tie tiktu arī pirkti un nēsāti ar prieku. Cilvēkiem, apģērbā gribas justies ērti, viņiem gribas būt unikāliem un pievilcīgiem.

Neskatoties uz ārējo šīs profesijas spožumu pievilcību, ikdienā, apģērbu dizaineru darbs, bieži vien atgādina rutīnu, kaut gan godīgi būs teiks, ka nevis atgādina, bet ir rutīna. Piemēram, neatņemama, dizaina speciālista, ikdienas pienākumu sastāvdaļa ir potenciālo klientu vajadzību izpēte un tirgus izpēte. Pēc koncepcijas izstrādāšanas, nākotnes apģērba idejai tiek veidota skice, citiem vārdiem sakot projekts. Bieži vien skices tiek pārzīmētas atkal un atkal, līdz kļūst pilnīgas un ir gatavas doties dzīvē.

Neskatoties uz visiem plusiem un mīnusiem, apģērbu dizainera profesiju tomēr var nosaukt par ļoti radošu profesiju. Cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies šo profesiju ir jābūt kreatīvai domāšanai, spēja skatīties uz lietām no citas puses, jāmāk vizualizēt un redzēt, kāds izskatīsies jau gatavs tērps. Plus tam visam klāt vēl ir nepieciešamas daudzas citas rakstura īpašības, piemēram, milzīga darba mīlestība un pacietība, lai varētu gūt panākumus un kļūt atpazīstamam modes industrijā. Jo vairāk cilvēkam ir pacietības un radošo spēju, jo sabiedriskāks viņš ir, jo vairāk parastajā redz neparasto, jo lielākas izredzes viņam ir piepildīt savu mūža sapni.