Neparasto ideju realizētāji – pasaules slavenākie interjera dizaineri

Fabio Novembre

Fabio Novembre ir dzimis 1966. gada, novembrī. Neskatoties uz viņa gadu skaitli, katrs viņa radītais priekšmets, izraisa publikā emociju vētru. Ar kaut ko tādu, parasti var lepoties tikai uzlecošās zvaigznes. Par Fabio Novembre varam droši teikt, ka viņš ir pirmā lieluma zvaigzne brīvā lidojumā, vētra un stihija pēc dabas, kura priekšā neviens nevar palikt vienaldzīgs.

“Es neticu tendencēm, es ticu cilvēkiem”, – saka Fabio. “Jebkurš kvalitatīvs objekts, pirmām kārtām, ir kvalitatīva personīgā piepūle.”

Fabio Novembre ir dizainers individuālists, bet tas neliedz viņam cienīt Marku Njusonu, Ronu Aradu un Tomu Diksonu. Starp citu, visi viņi dzīvo un strādā Anglijā. Bet, Fabio Novembre ir itālietis no matu galiem līdz papēžiem, tāpēc viņš ir pilnīgi pretējs Diksona un Aradas pieejai, viņa radošās metodes balstās uz jūtām un emocijām, viņš savus darbus ietērpj kaislīgos žestos un ģeniālās formās.

“Jo ilgāk es dzīvoju, jo kļūstu lielāks tehnoloģiju piekritējs un jo vairāk es pakļaujos tehnoloģiju varai, jo stiprāk mani priekšmeti saistās ar jūtām un instinktiem.”

Laikam, būs grūti sameklēt, kaut vēl vienu dizaineru, kuru tik ļoti iedvesmotu cilvēka ķermenis. Sākot no savas personīgās sievas apaļumiem un beidzot ar abstraktām sieviešu un vīriešu pēcpusēm, kuru reālās formas viņš lieliski ir iemūžinājis krēslos HIM&HER. Pārējo krēslu formas ir atpazīstamas un līdzīgas Vernera Pantona formām, tikai Novembre tās ir izpildījis savā “Novembra” stilā. Dīvāna Driade atzveltnes vietā – atslābušas un kārdinošas sievietes siluets, gandrīz visos viņa darbos, katrā krēslā neviļus ir pamanāmi cilvēku ķermeņa daļas – lūpas, pleci, deguns, vaigu kauli.

Parastas, cirstas formas – tas nav par viņu. Novembre viss plūst, mainās, pulsē: apavu veikala interjers ir ietērpts bezgalīgā plauktu lentā, gultas galvgalis, plūstoši pāriet gultas karkasā, krānu saucējam forma ir tāda, ka liekas, ka tā parādās no izlietnes kopā ar ūdeni, u. t. t.

Galds – astoņkājis no Cappellini, 2011. gadā, atnesa Fabio Novembre pasaules slavu. Nākamais tikpat pamanīts un slavens kļuva moduļa tipa dīvāns AND, kuru var pārvērst par bezgalīgu atsperi ar milzīgi daudz sēdošām vietām.

“Man patīk projektēt telpu, kurā var sapulcēties daudz cilvēku, – neskaitāmas tikšanās vietas, jo dizainera – individuālista darbs ir saskarsme ar citiem”.

Tieši tāpēc, laikam Fabio Novembre cenšas palikt uzmanības centrā. Viena no viņa instalācijām, kura ieņēma svarīgu vietu Milānas izstāžu centrā Triennale, saucās ‘Novembre zieds” – apmeklētājus sagaidīja milzīgs autora attēls rozes pumpuru sirds vietā.

Ingo Maurers

Vācu dizainers, Ingo Maurers, ir dzimis 1932. gadā, zvejnieka ģimenē. Viņš nekur nav mācījies ne dizainu, ne arhitektūru, bet neskatoties uz to, tika atzīts par vienu no slavenākajiem dizaineriem visā pasaulē. “Gaismai piemīt milzu potenciāls un tai ir simtiem iespēju no telpas pārvērsties vēl nebijušā un neredzētā.”

Mauers, savu nodarbošanos, kurai nu jau ir veltījis vairāk par 50 gadiem, sauc par māku radīt gaismu. Cilvēks, kurš visu ir apguvis pašmācības ceļā, radīja modi uz gaismas ķermeņiem, pats par to nemaz nerūpējoties. Jau 1966. gadā viņš laida klajā savu slaveno gaismas ķermeni BULB, kura atgādināja Edisona lampiņu un kuru improvizēt kļuva ļoti moderni.

BIBIBIBI ir galda lampa, kura līdzinās mazam strausiņam, lampa – makšķere, viņš ir izveidojis daudz interesantu darbu, kuri ir kļuvuši ne tikai pieprasīti, bet, daļēji arī ir kļuvuši par dizaina kulta precēm. Katra gabaldarba izgatavošanai, Maurers velta aptuveni 4 – 10 nedēļas.

Dizainera mākslinieciskā nostāja ir nevis radīt gaismas objektus, bet apgaismojumu, radīt telpu ar gaismas palīdzību. Viņa darbos, pirmajā plānā izvirzās neparasti mākslinieciski risinājumi un izmantotie materiāli, kā arī tehnoloģiski sarežģītais izpildījums.

Ingo Maurera dizaina darbnīca izgatavo gaismas ķermeņus un sistēmas dzīvojamajām mājām un ofisiem, kuras bieži vien kļūst par galvenajiem telpas noformēšanas elementiem. Ingo Maurers jau neskaitāmus gadus strādā kopā ar vienu un to pasu kolektīvu, jo pēc viņa domās, radošai sadarbībai ir nepieciešams patstāvīgs dialogs.